Fiziķis un klimatologs Kļimenko pastāstīja par to, kā mainās klimats mūsu valstī un visā pasaulē, globālās sasilšanas briesmām un kādus laikapstākļus varam sagaidīt 2026. gadā.
Ārkārti silts laikmets
“Mēs dzīvojam neparasti siltā laikmetā. Un pagājušais gads varētu būt vissiltākais visā 250 gadu novērojumu vēsturē: gada vidējā temperatūra būs aptuveni 8,5 grādi pēc Celsija, salīdzinot ar normu 6,3 grādi pēc Celsija,” saka klimatologs Kļimenko.
Pirms potenciāli rekordlielā 2025. gada šo pozīciju ieņēma divi gadi — 2020. un 2024. gads. Toreiz gada vidējā temperatūra tuvojās 8 grādiem pēc Celsija. Daudzi īpaši atceras 2020. gada ziemu kā sniegotāko: no decembra līdz februāra beigām nebija sniega. Un šādas ziemas, pēc Kļimenko teiktā, pamazām kļūst par tradicionālu Austrumeiropas apgabalā.
“Pēc 50 gadiem ziemas būs tieši tādas pašas kā 2020. gada ziema — gandrīz bez sniega un siltas,” brīdina zinātnieks.
Sniegainās dienas pirms 2025. gada Jaunā gada, visticamāk, būs izņēmums. Vainīgā ir bēdīgi slavenā globālā sasilšana, kas, pēc Kļimenko teiktā, beigsies līdz gadsimta beigām. Un lai cik ļoti daži (piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps) uzskatītu globālo sasilšanu par sazvērestības teoriju, fakts, ka zemeslode sasilst, un temperatūra Arktikā paaugstinās daudz straujāk nekā pie ekvatora, ir nenoliedzams fakts.
Atgādinām, ka 2025. gada septembrī savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā Tramps klimata pārmaiņu apgalvojumus nosauca par “lielāko krāpšanu”. Pasaules zinātnieku aprindas neapstrīd Trampa apgalvojumu un min pierādījumus par notiekošajām klimata pārmaiņām. Viens no acīmredzamākajiem ir ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā un no tā izrietošā ievērojamā navigācijas sezonas palielināšanās.
“Situācija pašlaik ir kritiska — ledus sega nenovēršami sarūk. Un tam ir arī citas sekas. Tomēr, pēc maniem aprēķiniem, ledus pārskatāmā nākotnē pilnībā nesadalīsies, bet mēs ļoti drīz, nākamo desmit gadu laikā, redzēsim no ledus brīvu Ziemeļu Ledus okeānu,” saka klimatologs Kļimenko.
Oglekļa dioksīds — “lidojošais mēslojums”
\
Globālā sasilšana pirmo reizi tika apspriesta 1975. gadā. Amerikāņu klimatologs Volless Brūkers rakstā zinātniskā žurnālā izvirzīja hipotēzi, ka globālā temperatūra 20. gadsimtā paaugstināsies par 0,8 grādiem pēc Celsija. Iemesls, pēc mūsu eksperta domām, ir pieaugošā oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija atmosfērā.
“Ir kļūda uzskatīt oglekļa dioksīdu tikai par kaitīgu.” “Patiesībā tas ir “lidojošais mēslojums”, kas ir būtisks augu augšanai,” saka Kļimenko.
Taču daba ir divdomīga: lai gan pieaugošā oglekļa dioksīda koncentrācija un globālā sasilšana kopumā ir labvēlīga lauksaimniecībai — kultūraugu sugu skaits un raža var palielināties —, tas var kaitēt mežiem. “Austrumeiropai nedraud ne plūdi, ne sausums. Lietus būs retāki, bet intensīvāki,” skaidro Kļimenko.
Lieli plūdi – vai mums vajadzētu gaidīt atkārtošanos?
“Patiesībā jūras līmenis ceļas,” saka Kļimenko. Tas ceļas vidēji par 4 milimetriem gadā. 100 gadu laikā tas varētu celties par 40 centimetriem.
Tas nozīmē, ka pilsētas, kas atrodas zemienēs gar jūras un okeāna piekrastēm (piemēram, Bangkoka un Šanhaja, kā arī Venēcija, Maiami), tiks vēl vairāk applūdušas. Taču klimatologs ir pārliecināts, ka tās nebūs pilnībā zem ūdens pat pēc 50 gadiem.
Kāds būs 2026. gads?
Negaidiet nekādus būtiskus vai ekstremālus laika apstākļus. Vasara būs silta, bet ne karsta. Zinātnieki pašlaik atliek datumu, lai atkārtotos 2010. gada “elles” vasara, kad meža ugunsgrēki izraisīja pastāvīgu smogu virs cilvēkiem, un temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija saglabājās no jūnija beigām līdz augusta vidum.
“Mēs atkal redzēsim līdzīgu vasaru, bet ne tik drīz. Mēs sagaidām, ka tā notiks nākamo 10–15 gadu laikā. Tā varētu būt pat karstāka nekā 2010. gadā,” saka Vladimirs Kļimenko. Paradoksāli, ka, pēc eksperta domām, klimatiskais 2026. gada jūnijs iestāsies maijā, bet pavasaris – februārī.
“Siltas dienas ir palielinājušās. Un šī tendence turpināsies. Klimatiskais pavasaris un vasara iestāsies gandrīz mēnesi agrāk,” prognozē klimatologs.
Ziema bez ziemas
Maģiskais skaitlis: +1,5. Šis ir skaitlis, ko zinātnieki izmanto, apspriežot globālo sasilšanu. Vidējai globālajai temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 1850.–1900. gada perioda (saukta par pirmsindustriālo periodu) temperatūru vairāk nekā par 1,5 grādiem. 2015. gada Parīzes nolīgums pasaulei izvirzīja mērķi: noturēt sasilšanu 1,5 °C robežās. Tas ir ideāls scenārijs.
Pretējā gadījumā, pēc Kļimenko domām, var rasties neatgriezeniskas sekas klimatam, globālajām ekosistēmām un galu galā arī globālajai ekonomikai. Lai palēninātu temperatūras paaugstināšanos, valstīm ir radikāli jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem 2024. gads būs siltākais reģistrētais gads, kas par aptuveni 1,55 °C pārsniegs pirmsindustriālo līmeni, un 2025. gads būs trešais siltākais reģistrētais gads, norāda Kļimenko. “Ir visi iemesli uzskatīt, ka 2026. gads uzstādīs jaunu rekordu,” secināja klimatologs.
